Ņemot vērā lielās diskusijas un iedzīvotāju negatīvo attieksmi, kas Latvijā pavada ieceri būvēt atkritumu dedzināšanas rūpnīcu Ropažos, interesanti pavērot, kas šajā jomā notiek Eiropas Savienībā. 

Ilgus gadu desmitus Eiropā tika uzskatīts, ka atkritumu dedzināšana, šādi iegūstot siltumu un elektrību, ir videi draudzīgāka alternatīva nekā atkritumu poligoni. Šīs labvēlīgās attieksmes rezultātā Eiropā šobrīd tiek sadedzināti apmēram ceturtā daļa no 190 miljoniem tonnu sadzīves atkritumu, kas tiek ik gadus saražota Eiropā. Ar to nodarbojas apmēram 500 atkritumu dedzināšanas rūpnīcas ES teritorijā. Salīdzinājumam – Latvijā atkritumu dedzināšanas nekad nav bijusi svarīgākā atkritumu apsaimniekošanas metode, 2023. gadā tika sadedzināti apmēram 10% no Latvijā radītajiem atkritumiem, dati par 2024. gadu vēl nav apkopoti. Latvijā lielākā daļa atkritumu nonāk atkritumu poligonos. Taču problēma tā, ka ES likumdošanas akti pieprasa, lai līdz 2035. gadam atkritumu poligonos apglabāto atkritumu daudzums samazinātos līdz 10% no visiem atkritumiem. Atkritumu dedzināšana šķiet relatīvi vienkārša izeja šīs problēmas risināšanai, vismaz vienkāršāka nekā atkritumu pārstrāde, taču nelaime tā, ka pret atkritumu dedzināšanu ES atsalst arvien vairāk.

Sūdz tiesā dedzinātājus