Eiropā, tostarp arī Latvijā, ir aktuāli ar vides ilgtspējīgumu un nezāļu rezistenci saistīti jautājumi. Diskusijas veicinājuši divi valsts mēroga projekti: ELFLA nezāļu sugu izplatības apzināšanai (1), kā arī to ierobežošanas metodiku izstrādāšanai (2). Lauku apsekojumos vairāku gadu periodā iegūta informācija par Latvijas teritorijā sastopamo nezāļu populācijām un lauksaimniecībā izmantotajām tehnoloģijām. Tas ir devis iespēju izzināt un izstrādāt ar nezālēm saistītus informatīvus materiālus lauku apsaimniekotājiem.

Noderīgu informāciju par nezāļu sugām un to īpašībām sniedz dažādi avoti fiziskā un virtuālā formā: VAAD, pētniecības centru un izglītības iestāžu, kā arī privātuzņēmumu izdoti informācijas materiāli, tostarp mobilo telefonu aplikācijas.

Viendīgļlapju nezāļu vienkāršākai atpazīšanai var izmantot skaras, vārpas, vārpskaras pazīmes, taču šādās attīstības stadijās to ierobežošana ir stipri novēlota. Efektīvai agrotehnisko pasākumu veikšanai un optimālai augu aizsardzības līdzekļu izvēlei vēlams situācijas nopietnību konstatēt, kamēr nezāles sugu iespējams ierobežot. Ziemojošajām nezālēm to var uzsākt jau ar sējumu mošanos pavasarī.

Nezāles raksturojums un atpazīšana sējumā

Viendīgļlapju dīgstus nosaka pēc to lapu uzbūves, citkārt, kā ložņu vārpatai, pēc sakneņiem. Katrai sugai ģenētiski noteiktas, nemainīgas ir šādas pazīmes: pirmās lapas garums un platums, koleoptiles (3) izmērs, lapu maksts un lapu plātnes apmatojums, lapas mēlītes forma un garums, lapu austiņas, lapu dzīslojums, lapu un maksts krāsa. 

Lauka apsekojumos apstākļos, kad augi ir dažādās attīstības stadijās, praktiskāk novērtēt tādas pazīmes kā lapu apmatojums, mēlītes forma un lapu austiņas. Pamatojoties uz iepriekš minēto projektu ziņojumiem (4), par izplatītākajām viendīgļlapju nezālēm ziemāju sējumos izvēlētas ziemotspējīgas īsmūža viengadīgas nezāles – rudzu lāčauza un parastā rudzusmilga, kā arī daudzgadīgā ložņu vārpata.