Ziemas kviešu audzēšanas sējplatības bioloģiskajās saimniecībās salīdzinājumā ar 2023. gadu 2024. gadā ir palielinājušas par 14%. Bioloģiskajiem saimniekiem lielākais izaicinājums ir ražas līmeņa un kvalitātes nodrošinājums. 

Zaļmēslojuma iestrāde augsnē ietekmē gan barības vielu nodrošinājumu, gan augsnes struktūras veidošanos, kas savstarpēji ir saistītas pēckultūras ražas nodrošināšanai. Augsnes struktūru veido augu saknes, kas ar dažādiem zaļmēslojumu sēklu maisījumiem spēj augt augsnē dažādos dziļumos. Dažādos pētījumos auzu galvenā sakņu masa var būt 40–80 cm dziļumā. Krustziežu galvenā sakne var augsni sairdināt un uzņemt barības vielas no zemākiem slāņiem, tādēļ zaļmēslojumu maisījumu iesaka veidot no vairākām komponentēm.


Zaļmēslojuma biomasas veidošanos ietekmē augsnes nodrošinājums ar barības vielām, augsnes mitrums sējas laikā un klimatiskie apstākļi augu attīstības laikā. Zaļmēslojuma augiem jāspēj izveidot biomasu 50–60 dienās. Tomēr sējas laikā jūnija II, III dekādē ne vienmēr ir pietiekams augsnes mitruma nodrošinājums, kas apgrūtina sējumu sadīgšanu un attīstību. 



Zaļmēslojuma 
 lietošanas ieguvumi


  • Barības vielu nodrošinājums nākamajām kultūrām no zaļmēslojumu augu virszemes un sakņu masas.

  • N (slāpekļa) piesaiste no atmosfēras, ko veic tauriņziežu dzimtas augi ar gumiņbaktērijām uz saknēm.

  • Augsnes struktūras uzlabošana gan ar sakņu sistēmas attīstību, gan iestrādāto zaļmēslojumu.

  • Augsnes erozijas ierobežošana, ko veic zaļmēslojuma sakņu sistēmas.

  • Organiskās vielas palielināšana, augsnē iestrādājot gan zaļmēslojuma augu virszemes daļas, gan saknes, kas tiek pārstrādātas augsnē esošo mikrorganismu darbības rezultātā.
  • Samazina nezāļu izplatību, pamatā viengadīgo nezāļu grupu, ar nosacījumu, ja ir pietiekami biezs noaugums, lai nosegtu augsni.