Labi, ka šajā jomā iesaistīsies mednieki, kuri vēlas saimniekot, nevis izšķērdēt dabas resursus.

Latvijā Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā šobrīd ir reģistrētas tikai 13 atzītas mazjaudas kautuves. Viena no tām – SIA "Jaundzirnavnieki" kautuve Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, Mazsāliju dzirnavās. Saimniece Gunita Štorha šeit apstrādā pašu saimniecībā izaudzētos dambriežus, mājputnus, trušus, kā arī nomedītos briežus.

Klupšanas akmeņi

“Kautuvju vēsture – ja tās ir ierīkotas par Eiropas naudām, tad tās dzīvo tieši piecus gadus, kamēr ilgst uzraudzības periods. Un tad tās darbību izbeidz. Ar medniekiem, domāju, tas būs mazliet citādi, jo mazjaudas kautuves izveidošanas mērķis nav uzņēmējdarbība. Primārais mērķis ir kvalitatīva medījuma apstrāde. Un, ja medījuma ir vairāk, ar to var iesaistīties pārtikas apritē. Taču, ja kautuve ir izveidota ar mērķi nodarboties ar uzņēmējdarbību, pēc šiem pieciem gadiem atklājas, ka vairs nav kas kauj, nav sertificēta kāvēja. Ja nav izieta apmācība un nav līguma ar PVD, ka var veikt pirms un pēc kaušanas ekspertīzi, ir jāpieaicina veterinārārsts, un tās atkal ir papildu izmaksas. Kā var saplānot darbus, lai veterinārārsts varētu piedalīties? Līdzīgi ir arī medībās. Jā, ir zināmas medību dienas, taču tajās ne vienmēr ir medījums.

Es pati savulaik esmu izgājusi šos kursus, ko rīkoja PVD sadarbībā ar Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociāciju. Man ir sertifikāts un tiesības veikt ekspertīzi arī medījamiem dzīvniekiem. Esmu pirmā un otrā līmeņa apmācītā persona,” stāsta Gunita Štorha.