Latvijā pēdējos gados regulāti piedzīvojam strauju piena iepirkuma cenas samazinājumu. Vairākums ražotāju vēl nenonāca mīnusos zem piena pašizmaksas. Tomēr dažiem ganāmpulku īpašniekiem radusies neziņa, vai varēs izturēt šo ekonomisko lejupslīdi ilgākā laika posmā. 

Ja dārgā piena ražotājiem būtu iespējams efektīvāk vai pareizāk strādāt ganāmpulkos, t. i., uzlabot darba organizāciju, veikt govju veselības profilaksi (nevis ārstēt neskaitāmus mastīta gadījumus, katru nedēļu padsmit klibām govīm dziedināt naga čūlas vai katrai govij pēc atnešanās novērst hipokalciēmiju, intravenozi ievadot kalciju saturošos medikamentus, utt.), tad viņiem nāktos mazāk uztraukties par bankrota draudiem krīzes apstākļos, jo piena ražošanas pašizmaksa būtu ievērojami zemāka nekā pašlaik.

Jāievēro labturības prasības

Mūsdienās dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu patēriņš ir daudz lielāks nekā 20. gadsimta beigās, taču tagad īpaši jādomā par vietēji ražotās produkcijas konkurētspēju ar samērā lētajiem (dažkārt eksportētājvalstu subsidētajiem) importa pārtikas produktiem. Piena un gaļas produktu patērētājus arvien vairāk interesē, kā dzīvnieki savu mūžu ir pavadījuši – komfortablos, labturības prasībām atbilstošos apstākļos vai nepiemērotās mītnēs ar nekvalitatīvu ēdināšanu un turēšanu.