Aizvien biežāk tiek uzdots jautājums, vai labību rindstarpu rušināšana būtu ieteicamāka nekā līdz šim jau labi zināmā sējumu ecēšana? Neiedziļinoties atbilde vienkārša – abi labi. Tomēr daudzviet praktiskā pieredze rāda, ka izvēlētās metodes efektivitāte nezāļu ierobežošanā atšķiras gan atkarībā no audzētās sugas, gan konkrēta lauka un, svarīgi, no tehnoloģijas izpildes precizitātes.

Tradicionālās ecēšanas trūkumi

Galvenie trūkumi, kas saistīti ar tradicionālo sējumu ecēšanu, ir: fakts, ka šī metode ir bezspēcīga mietsakņu un arī jau labi iesakņojušos citu nezāļu kontrolei; ecēšanas laikā vairāk vai mazāk tiek traumēti pamatkultūraugi. 

Praktiķu vidū zināmais teiciens – ecē droši, bet neskaties atpakaļ – ir nepamatots arguments, jo kultūraugu traumēšana jau reāli notiek. Vien jāapzinās, cik lielā mērā un ar ko rēķināties turpmāk. Īpaši svarīgi ecēšanu neveikt, kamēr iesētajai labībai nav vismaz trīs lapiņas. 

Ecēt divās lapās, kas minēts dažos ieteikumos, pārsvarā gadījumu ir par agru, jo jaunie labību dīgsti vēl nav pietiekami nostiprinājušies un pret mehāniskām darbībām ir jutīgi.