Līdz pagājušās desmitgades sākumam krāpšana galvenokārt bija staigāšana pa dzīvokļiem un "apvārdošana", tādēļ krāpnieku fiziskās iespējas ierobežojušas krāpniecības apjomus. Taču viedtālruņu un datoru izplatība kopā ar daudzu pakalpojumu pāriešanu tiešsaistes režīmā krāpnieku iespējas krasi palielinājusi.

Pagājušajā nedēļā organizētais SEB bankas un Valsts policijas informatīvais pasākums krāpšanas novēršanai atklāja gan satraucošus datus par krāpniecības apmēriem Latvijā, gan vēl satraucošākus – par policijas un finanšu sistēmas bezspēcību cīņā ar to.

Apkrāpto trīsreiz vairāk

To, ka krāpšana Latvijā gājusi roku rokā ar tehnoloģiju attīstību, kā arī viedtālruņu un datoru izplatību, apliecina dati. Tieši tāpēc periodā no 2010. līdz 2015. gadam Valsts policija reģistrējusi apmēram 3000 krāpšanas gadījumu un mēģinājumu gadā, bet 2021. gadā krāpšanas gadījumu un mēģinājumu skaits pieaudzis trīskārtīgi un neizrāda ne mazāko tendenci samazināties.

Tā šogad tikai gada pirmajos četros mēnešos iedzīvotājiem jau izkrāpti gandrīz 3,5 miljoni eiro, saka Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.