Viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem piemērotākās augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēlē  kultūraugu audzēšanā ir sējumu nezāļainība, kas joprojām tiek uzskatīta par vienu no zemnieku lielākajām problēmām. Nezāļu skaita regulēšana tīrumā bieži vien ir nozīmīgākais augsnes apstrādes mērķis. 

Latvija atrodas mērenā klimata joslā, kur ir labvēlīgi apstākļi nezāļu augšanai un attīstībai, tāpēc, izvēloties minimālo augsnes apstrādes tehnoloģiju, ir jārēķinās ar palielinātu sējumu nezāļainību. Nezāles ierobežot var ar agrotehniskiem pasākumiem vai piemērotu herbicīdu izmantošanu.

Pēdējos gados aizvien plašāk zemnieku saimniecībās, it sevišķi īpaši jutīgajā teritorijā Zemgalē, tiek lietota bezmaiņas laukaugu audzēšanas sistēma ar minimālu augsnes apstrādi. Visbiežāk dominē pēc platībām atšķirīgu divu laukaugu sugu (kvieši, rapši) nosacīta rotācija. Šāda galveno laukaugu audzēšanas tehnoloģija prasa palielinātu minerālā mēslojuma un pesticīdu lietojumu.

Izmēģinājuma raksturojums

Lai novērtētu jauno tehnoloģiju ietekmi uz ražas veidošanos un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz sējumu nezāļainību, VPP Augsne un Zemkopības ministrijas subsidēta projekta Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos ietvaros LLU mācību un pētījumu saimniecībā "Pēterlauki" tika iekārtots stacionārs lauka izmēģinājums. Tā mērķis – skaidrot minimālās augsnes apstrādes ietekmi arī uz sējumu nezāļainību un iespējamām nezāļu sugu izmaiņām ilgtermiņā atšķirīgās augu maiņas kombinācijās, tostarp bezmaiņas sējumos salīdzinājumā ar tradicionālo apstrādi.

Sējumu nezāļainības noteikšanai izmantotas divas metodes – skaita metode un skaita un masas metode. Nezāles kultūraugu sējumos uzskaitītas divas reizes veģetācijas periodā. Pirmo reizi – pavasarī agrā kultūraugu attīstības stadijā, t. i., vasaras labību cerošanas laikā, ziemas labību stiebrošanas sākumā. Otro reizi nezāļu uzskaiti veica pirms kultūraugu ražas novākšanas, lietojot skaita un masas metodi, t. i., nosakot atsevišķi katras nezāļu sugas skaitu, kā arī to kopskaitu, ko izsaka gab./m2, un aprēķinot nezāļu zaļo masu g/m2.

Pētījumi veikti katrā izmēģinājumu lauciņā 10 atkārtojumos, uzskaitei izmantojot 0,2 x 0,5 m = 0,1 m2 lielu rāmīti, katrā lauciņā to izvietojot pēc nejaušības principa 10 vietās.