Apšaubāmās akcijās piedalījās tikai daži policijas bataljoni. Un jāatceras, ka līdz 1943. gada vidum policijas bataljoni leģionā neskaitījās. Arāja komanda bija Drošības policijā, bet tā leģionā neskaitījās, tāpat kā vērmahta izpalīgi.

Raksta pirmpublikācija 2023. gadā "Latvijas Avīzē".

"Vēlos parādīt būtību, lai būtu skaidrs, kas un kā notika. Lai nebūtu tā, ka latviešu leģionā "mūs mobilizēja piespiedu kārtā", bet, frontē nonākuši, "cīnījāmies par brīvu Latviju". Vajadzētu salikt pa plauktiem, kas bija reāls un kas cilvēku prātos. Jāsaprot, ka tad, kad biji ierakumos, nevarēja šaut citādi, nekā vācieši lika," teic LU Latvijas vēstures institūta pētnieks, vēstures doktors Kārlis Kangeris. 

Kārlis Kangeris šobrīd zinošākais vēsturnieks latviešu leģiona jautājumos un strādā pie grāmatas, kas veltīta Latviešu "SS" brīvprātīgo leģiona politiskajai vēsturei. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Kangeris aizrāda, ka no nepatīkamajiem burtiem "SS" leģiona nosaukumā izvairīties nevar. Patīk vai ne, organizatoriski "SS" un leģions bija cieši saistīti. Taču tas nenozīmē, ka leģionāri būtu pieskaitāmi kara noziedzniekiem, kā to apgalvo Krievijas propaganda. "Nevar attiecināt uz visiem šos štampus, ka visi, kas skaitījušies pie "SS", šāvuši ebrejus un apsargājuši koncentrācijas nometnes. Vērtējumam jābūt individuālam, nevis no kopuma uz daļu. Mums vajadzētu tikt skaidrībā arī ar 16. martu. Ko mēs tad pieminam. Kritušos? Vēl kaut ko?"