Saskatījās Ellena Hikita un Gunārs Bušēvics kādā perm-kultūras saietā somu zemē. Abiem bija līdzīgas intereses, lauksaimnieku izglītība, dzīvoja viņi mierīgi un nodrošināti Odenses pilsētā Dānijā, tomēr pirms četriem gadiem pārcēlās uz Latviju. Ar ieceri Kazdangas pagasta “Allažās” veidot ģimeni un uzņēmējdarbību – audzēt garšīgus un veselīgus dārzeņus pārdošanai tirgū un restorāniem.

Pārvākšanās sanākusi neaizmirstama. Ar vienu auto, mantām un suni ceļojuši līdz Zviedrijai, pēc tam ar kuģi līdz Klaipēdai un tālāk – uz “Allažām”, teju simtgadīgo Gunāra vecāsmammas māju. Kad ieradušies 2. decembrī, nams bijis auksts, pilns ar pagājušo laiku “kultūrslāni”, arī pelējuma un kaķu smaku. “Atbrīvojām vienu istabu, lai pašiem būtu kur apmesties, un sienā atklājās caurums, pa kuru vilka aukstums. Pamazām iztīrījām arī šķūni un kūti,” stāsta jaunie saimnieki. 

Gunāram tā bijusi kā atgriešanās bērnībā, jo līdz sešu gadu vecumam vairāk dzīvojis pie vecmāmiņas. Toties Ellenai pilnīgi jauna pieredze – viņas saknes veidojušās ne tikai Dānijā, bet arī Japānā, kur joprojām mīt vecvecāki.