Kopš atmodas laikiem, kad par latviešu sarežģītajiem likteņiem II pasaules kara laikā un gandrīz piecdesmit gadus pēc tā varējām sākt runāt atklātu valodu, marts daudzus gadus pamatā bija iezīmējies sēru krāsās. Visvairāk ar 1949. gada deportāciju piemiņu, kad no 25. līdz 29. martam padomju vara uz Sibīrijas apgabaliem izveda vairāk nekā 40 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Arī ar 16. marta piemiņas pasākumiem, kas kā latviešu mobilizācijas sākšanas datums Hitlera Vācijas bruņotajos spēkos kopumā nekāds priecīgais notikums nebija, jo beigās rezultējās ar vairākiem desmitiem tūkstošu upuru.