Reti kura nozare piedzīvo tik strauju attīstību, kāda kara laikos vērojama militārajā jomā. Tā tas norisinās arī tagad Ukrainā. Tur beidzamo trīs gadu laikā noticis tas, kam iepriekš neviens speciālists nebūtu ticējis. 

Karavīriem jāmācās karot un izdzīvot pa jaunam, arī ieroči un bruņutehnika lietojama krietni atšķirīgos apstākļos. Tas labi redzams kara statistikā – par aptuveni septiņdesmit procentiem no visiem radītajiem zaudējumiem ir atbildīgi "putniņi" gaisā jeb dažādi droni. Tie ir sevišķi bīstami, jo teritoriju, kurā tos izmanto, sauc par "kill" jeb nāves zonu. Tagad ar to jārēķinās it visās armijas daļās, sākot no kājniekiem līdz apgādei un artilēristiem.

Vai droni nepieliks punktu artilērijai?

Jaunās kara modernizēšanās vēsmas analizē un cenšas ņemt vērā arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes artilērijas diviziona komandieris pulkvežleitnants Anatolijs Derjugins, artilērists ar 23 gadu stāžu. Skaitļi par dronu nāvējošo spēku, protams, ir pārliecinoši, tādēļ nākas nopietni padomāt, kā artilēristiem šādos apstākļos ne tikai izdzīvot, bet arī turpināt savu darbu. Vai droni nepieliks punktu artilērijai? Pulkvežleitnants tā nedomā, taču nākas atzīt, ka bezpilota lidaparāti ir ievērojams izaicinājums.