Lieldienas ir pavasara svētki. Tie ir arī Kristus augšāmcelšanās svēt­ki, gaismas uzvara pār tumsu... Lieldienās tiek krāsotas olas, rīkotas olu skaistuma sacensības – kuram skaistāka, kuram neparastāka... Bet olu izturība tiek pārbaudīta olu kaujās. Ar Lieldienām saistīti arī da­žādi ticējumi. Viens no tiem – Lieldienās daudz jāšūpojas, lai vasarā odi nedzeltu. Vienīgi šķiet, ka odi gan par to neko nezina. Bet ko Lieldienas nozīmē mums, žurnāla veidotājiem, un kā mēs šos svētkus svinam.

Sandra Ruska, "Praktiskais Latvietis" galvenā redaktore

Pavasara svētki ir klāt!

Gaidot pavasara saulgriežus, jau lai­kus lieku plaucēties dažādu koku zarus. Man vislabāk patīk pīlādžu, liepu un pa­peļu zari. Bērzi, lai arī plaukst ātri, bet tik­pat ātri izbeidzas, dažkārt pat nesagaidot svētkus. Savukārt pie mājas lielajos puķu traukos stādu atraitnītes. Arī šogad at­raitnītes jau gozējas pavasara saulītē. Kad dēls bija mazs, olu krāsošana bija kopīgs un jautrs pasākums. Esam daudz ko pārbaudījuši, bet visdrošākais un veselīgākais variants sanāk ar dabīgām krāsām: melleņu, upeņu ievārījuma, sī­polu mizām, zilajiem kāpostiem... Kombi­nējot variantus, sanāk gana labs un inte­resants rezultāts. 

Bet Lieldienu rītā gāju pa dārzu slēpt olas, lai vēlāk tās kopīgi ar dēlu meklētu. Un nekad nevarēja zināt, kā zaķis pa dārzu bija skrējis un kur tās izbirušas... Protams, vislielākais prieks bija par kinderolām... bet vistu olas ripi­nājām no kalna – kuram tas izdosies tā­lāk. Pirms nedēļas dēls, kuram nu jau 22, smaidot jautāja: “Vai kinderolu uz Liel­dienām nebūs? Tā kā derētu...”