Nakts vidus. Virtuvē iedegas gaisma, un pusmiegā cilvēks pieiet pie ledusskapja. Automātiski – bez domāšanas. Atver durvis… vai vismaz mēģina. Nesanāk. Ledusskapis paliek aizvērts. Uz displeja iedegas paziņojums: "Šodienai paredzētais kaloriju daudzums jau iztērēts. Nākamās kalorijas būs pieejamas no rīta."

Joks? Protams. Taču ne bez pamata. Gudrā sadzīves tehnika ienāk mūsu virtuvēs ar solījumu palīdzēt – ietaupīt laiku, sekot līdzi ieradumiem, pat pieņemt lēmumus mūsu vietā. Jautājums tikai – cik no šīm funkcijām patiešām kļūst par ikdienas palīgu un cik paliek kārtējais tehnoloģiju mārketinga stāsts?

Pēdējos gados gudrās sadzīves ierīces no luksusa segmenta ir pārgājušas uz plašāku patēriņu. Ražotāji, kā "Bosch", "Samsung" un "Electrolux", piedāvā arvien plašāku funkciju klāstu – sākot no attālinātas vadības un beidzot ar mākslīgā intelekta algoritmiem, kas domā lietotāja vietā. Tomēr galvenais jautājums paliek nemainīgs.

Dārgāka ierīce nenozīmē lielāku ieguvumu

Eksperti uzsver – gudrās funkcijas var būt noderīgas, taču tikai tad, ja tās tiek izmantotas. Kā norāda "Elektrum" Energoefektivitātes centra projektu vadītāja Anna Luīze Blodone-Burmistre, pirms iegādes būtiski izvērtēt, vai konkrētās papildu funkcijas vispār tiks lietotas: