Lai arī jumti šad un tad stiprā vētrā lido pa gaisu, tas nav jumtu īstais aicinājums. Pamatīgi jumti, tieši otrādi, stingri turas savā vietā un sargā cilvēku no ārpasaules negaisiem. Centāmies noskaidrot, kādi ir noturīgo jumtu balsti – konstrukcijas, kas nodrošina to stabilitāti.

Jumta konstrukcijas sastāv no slīpi novietotām spārēm, kas balstās uz mājas sienām vai horizontālām sijām. Uz starpstāvu sijām tiek montēti griesti un klātas grīdas. Spāres tiek apšūtas ar horizontālām koka latām, uz kurām tālāk stiprina jumta segumu. Attālumu starp latām nosaka uz jumta klājamais jumta segums.

Visbiežāk jumta konstrukciju veido no tradicionālā kokmateriāla. Visas jumta konstrukcijas ir pakļautas slodzei, un to izgatavošanai der tikai labas kvalitātes kokmateriāli, kuru tehniskos parametrus reglamentē būvnormatīvi. 

Ja spāre būs no nekvalitatīva materiāla, jumts, piemēram, zem biezas sniega segas, var deformēties.

Koksnes vēlamais mitruma procents ir ap 18%. Žāvēts kokmateriāls ir dārgāks par nežāvētu, tā ka krietni jārēķina. Tomēr reizēm būvniecības steigā jāiztiek ar tādu materiālu, kāds sagādāts. Ja koksne ir pārāk mitra, to vēlams apstrādāt ar koksnes bakterioloģiskās aizsardzības līdzekļiem. Ja koka konstrukcijas uz jumta jau ir paspējušas apžūt, tad speciāla pretbakterioloģiskā apstrāde nav obligāta. Arī jumta konstrukciju papildapstrāde ar pretpirēnu nav obligāta. Ja nu kāds saimnieks grib būt drošs par koksnes vispusīgu aizsardzību, viņš jumta konstrukcijām var iegādāties gatavus, rūpnieciski impregnētus kokmateriālus, piemēram, vannā impregnētus ar pretdegšanas sastāvu vai arī augstspiediena tvertnēs impregnētus ar pretbaktēriju sastāvu.