5. februārī dažādos Latvijas reģionos plānoti biedrības "Zemnieku saeima" rīkoti zemnieku protesti. 

Ņemot vērā, ka liela daļa arī pilsētās, tostarp Rīgā, dzīvojošo saglabā, ja tā var teikt, fizisku (radinieki) vai vismaz mentālu saikni ar laukiem, Latvijas sabiedrība, šķiet, zemnieku protestus tradicionāli uztver ar izpratni vai atbalstoši. Jādomā, ka tā būs arī šoreiz, un tam ir savi iemesli, pat ja nerunājam par lauksaimniecības politikas smalkumiem. Šie iemesli, šķiet, labāk saprotami, ja salīdzinām plānotos protestus ar fermeru protestiem, kuri kopš gada sākuma notiek citur Eiropā.

Pirmkārt, Latvijas lauksaimnieku akcijas nav tik ļoti vērstas uz konfrontāciju. "Iespējami pilsētas satiksmes ierobežojumiem", par kuriem brīdina protestu rīkotāji, var būt kaitinoši, tomēr tie ir tālu, piemēram, no Francijas fermeru deklarētā, ka Parīzes "blokādes" mērķis esot kavēt preču piegādi galvaspilsētas lielveikaliem (BBC, 30. janvāris).