Ir aprēķināts, ka 95% pārtikas, ko lietojam ikdienā, tiek izaudzēta augsnē. Tas liek aizdomāties, cik svarīgi nodrošināt veselīgu, auglīgu un tīru no piesārņojumiem augsni. Bioloģiskajā saimniecībā zaļmēslojuma audzēšana ir viens no veidiem, kā uzturēt un palielināt augsnes auglību.

Bet vai zaļmēslojuma audzēšana ir dzīvotspējīga augsnes uzlabošanas metode, lai efektīvi saimniekotu, iegūtu un nodrošinātu pamatkultūru ražas pieaugumu ilgtermiņā? Tas ir jāvērtē katram individuāli. Jāņem vērā, ka zaļmēslojumu var audzēt dažādu iemeslu dēļ un efektivitāte var būt dažāda. Tomēr, lai pieņemtu pareizo lēmumu, ko iekļaut zaļmēslojumu maisījumā, katram lauksaimniekam ir jāvērtē savs konkrēts mērķis un apstākļi. Galvenie mainīgie nosacījumi, kas jāņem vērā, ir augsnes tips, lauksaimniecības sistēma, priekšaugs, turpmāk plānotais laukaugs un klimatiskie apstākļi.

Ko spēj zaļmēslojums?

Zaļmēslojums ir starpkultūra kultūraugu augu sekā. Daudzu pētījumu rezultātos ir pierādījumi, ka tas spēj:

  • augsnē palielināt organisko vielu sastāvu;
  • palielināt bioloģisko aktivitāti augsnē;
  • uzlabot augsnes struktūru;
  • stabilizēt augsni, lai novērstu eroziju;
  • uzlabot un palielināt augu barības vielu pieejamību (tostarp atmosfēras slāpekļa fiksāciju);
  • samazināt augsnes barības vielu izskalošanu;
  • nomākt nezāles;
  • piedalīties augsnes izžūšanas un sasilšanas procesos;
  • nodrošināt papildbarību augsnē mītošiem dzīviem organismiem;
  • ierobežot slimību izplatību augsnē;
  • nodrošināt labvēlīgo kukaiņu dzīvotni, piesaistot tos ar nektāru un ziedputekšņiem, kas ierobežo kaitēkļu populācijas.

Taču var identificēt arī vairākus trūkumus:

  • tiešās izmaksas par sēklām, papildu audzēšanu un iestrādi;
  • papildu darbs noslogotajā veģetācijas periodā;
  • var palielināt kaitēkļu un slimību izplatību (zaļā tilta efekta dēļ);
  • iespējams, ka zaļmēslojuma suga kļūst par nezāli.

Zaļmēslojuma maisījumu efektivitāte

Dažādos pētījumos ir pierādīts, ka viena suga zaļmēslojumā ir mazāk efektīva, nekā audzējot tās maisījumos no divām līdz vairākām sugām. Maisījumu izvēlas atkarībā no sugām, kas ir pieejamas, un atkarībā no augsnes, kas ir vairāk piemērota. Tie var būt maisījumi ar vai bez tauriņziežiem. Un svarīgi, lai augi ir dažāda auguma, lai varētu aizpildīt visu augsnes virsmu dažādos līmeņos (sk. 1. att.).