Milzīgu grēka darbu esam darījuši, rokot savus purvus un purva augsni pārdodot. Ar šādu attieksmi esam zaudējuši ļoti daudz oglekļa.

Agronomijas zinātņu doktore Ieviņa Stūrīte nu jau 15 gadus darbojas Norvēģijas Bioekonomikas institūtā "NIBIO", kur pēta graudaugus un zālaugus. Pētniece aizvien uztur ciešus kontaktus ar Latviju – viņa bija šāgada jūnijā Rīgā notikušā Pasaules latviešu zinātnieku 5. kongresa zinātniskās komitejas locekle un kongresā piedalījās paneļdiskusijā, kā arī Talsu kora "Vaiva" sastāvā piedalījās koru karos un arī Dziesmu un deju svētkos. Ieviņa Stūrīte intervijā "Agro Topam" vērtē šābrīža lauksaimniecības nozares aktualitātes un pauž savu redzējumu, kā risināt nozares izaicinājumus.

Šovasar esam piedzīvojuši vairākas ekstrēmas dabas kaprīzes, kuru, kā teic pētnieki, nākotnē būs vēl vairāk un tās kļūs biežākas. Vai lauksaimnieks var tām pielāgoties?

Nav viennozīmīgas atbildes. Gan jā, gan nē. Iespējams, ir jādomā par laistīšanas iekārtām arī graudaugiem, kartupeļiem un vienlaikus sagatavoties, ka var tās neizmantot vairākus gadus, līdz atkal ir vajadzība. Jāstāda kokus ap laukiem un starp laukiem, kas var palīdzēt uzņemt lieko ūdeni lietainos gados un dot ēnu un vēsumu karstos gados. 

Atgriezties, iespējams, pie grāvju sistēmas ap laukiem un mājām, lai ūdenim būtu kur aiztecēt, un ap tiem audzēt putekšņaugus, kur kamenēm un citiem kukaiņiem dzīvot. Tomēr pēdējā gadījumā jāatsakās no pesticīdu lietošanas. Jābūt sagatavotam visdažādākajām situācijām.