Uztvērējaugu mērķtiecīga iekļaušana augsekā nodrošina ilgtspējīgu, klimata izmaiņas mazinošu tehnoloģiju izveidi. Plašais uztvērējaugu klāsts un to daudzveidīgā ietekme uz augsni dod iespēju izveidot konkrētai augsnei un saimniecības ražošanas specifikai atbilstošu uztvērējaugu lietojuma shēmu.

Zaļmēslojuma augu audzēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos sevi attaisno kā efektīvs augsnes auglības paaugstināšanas un SEG emisiju mazināšanas veids. Rakstā apkopota informācija par Latvijas apstākļiem piemērotākajiem uztvērējaugiem, to audzēšanas īpatnībām, kā arī uztvērējaugu praktiskās ieviešanas aspekti.

Rudzi (Secale cereale)

Rudzi veido biomasu aptuveni 7–9 t/ha apjomā atkarībā no augšanas apstākļiem un izsējas normas, piesaistot pat līdz 100 kg/ha slāpekļa (N), bet biežāk – līdz 50 kg/ha. Pie vidējas biomasas tie augsnē ienes līdz pat 3,5 t/ha oglekļa (C) gadā. Rudzu C : N attiecība variē no 40 : 1 līdz 80 : 1 atkarībā no nobriešanas pakāpes: ziedēšanas sākumā – ap 40 : 1, salmiem – ap 80 : 1, kas ir salīdzinoši liels C īpatsvars. Turklāt rudzu sakņu sistēma uznes augsnes virskārtā arī augiem izmantojamo kāliju (K) un uzlabo augsnes drenāžu, nodrošinot augsnes dziļākos slāņus ar ūdens resursu.