Pēdējos gados izlietotā lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanā vērojami uzlabojumi, norāda atkritumu apsaimniekotāji. Paši saimnieki īpašus izaicinājumus ar iepakojuma savākšanu neredz.

Pašsaprotama nepieciešamība

"No lielo saimniecību skatpunkta, izlietotā lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanā neredzu izaicinājumus. Mūsu pieredze Vidzemē, Smiltenes pagastā, ir šāda – divas reizes gadā zvanām apsaimniekotājam ZAAO un piesakām savu vajadzību. Iespējams, divas trīs nedēļas būs jāgaida, tomēr tas saimniecībai nesagādā sarežģījumus," teic Smiltenes pagasta ZS Rožkalni agronoms Gatis Pētersons. Viņš piebilst, ka pēdējos gados vairs Smiltenes pusē neesot dzirdēts (arī redzēts) par lauksaimniecības iepakojuma un riepu dedzināšanu vai izmešanu neatļautās vietās. "Vēlos domāt, ka lauksaimnieki ir apzinīgi. Nezinu teikt par citiem novadiem, mūsu Smiltenes pagasta apkārtnē neatļautas darbības neesam redzējuši," teic G. Pētersons. ZS Rožkalni kā kooperatīva VAKS biedram ir iespēja izlietoto iepakojumu nodot arī kooperatīvam, kas to tālāk nodod apsaimniekotājam.

Alojas pagasta SIA Tēraudiņi ir viens no diviem Latvijas kartupeļu audzētājiem, kas saņēmis pārtikas drošības sistēmas GlobalG.A.P. sertifikātu (otra saimniecība ir SIA Īves grupa). Saimniecības galvenā agronome Aiga Kraukle atzīst – izlietotā lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošana, nodošana operatoram ir ļoti vienkārša. "Neredzu šajā darbības jomā izaicinājumus," teic agronome. Sezonas laikā izlietoto iepakojumu saimniecībā krājot BIG maisos, pēc kuriem atbrauc apsaimniekotājs un bez maksas savāc. "Esam noslēguši atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar ZAAO un izmantojuši arī SIA Corvus Company pakalpojumu," stāsta A. Kraukle. Viņa teic, ka patlaban visriskantākā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas saimnieku grupa ir mazās saimniecības, kuru uzraudzība ir ļoti vāja.