Dace Kaula, biedrības "Trusis un citi" valdes priekšsēdētāja, veterinārārste, ir Baltijas valstīs vienīgā trušu vērtētāja ar starptautisku kvalifikāciju un savā saimniecībā kopš šā gadsimta sākuma attīsta Rekša šķirni. Pieredzējusī eksperte ar 25 gadu stāžu truškopībā un tikpat lielu zvērādu ražošanā ir pārliecināta, ka lauksaimniecības mozaīkā nepieciešamas visas nozares, arī truškopība ar savu stabilu vietu.

Intervijā Agro Topam Dace Kaula par norisēm truškopības nozarē, salīdzina to ar citu valstu kolēģu iespēto, kā arī iezīmē truškopības izaugsmes modeli nākotnē.

Trušu un saimniecību daudzums Latvijā šā gada sākumā salīdzinājumā ar 2024. gadu bija būtiski – vairāk nekā par trešdaļu – mazāks, ziņo Lauku atbalsta dienests (LAD). Šā gada 1. janvārī Latvijā 535 saimniecībās pavisam bija 12 432 truši, to skaitā 2637 vaislas dzīvnieki. LAD eksperti norāda – tie ir oficiālie skaitļi, tomēr ne visi trušu saimnieki savus garaušus reģistrē. Salīdzinājumam – šā gadsimta sākumā Latvijā bija vairāk nekā 110 000 trušu. Kā vērtējat iepriekš aplūkoto tendenci? Kas patlaban notiek truškopības nozarē?

LAD skaitļi neizsaka gandrīz neko. Mūsu biedrībā vaislas materiāls ir vairāk nekā 1100 dzīvnieku. Arī biedru mūsu organizācijā nav mazāk – esam 27 saimniecības, no kurām 12 veic arī snieguma pārbaudi, pārraudzību. Trušu audzētāji ziņo par dzīvnieku daudzumu ganāmpulkā pēc stāvokļa uz 1. janvāri. Vaislas mammas ganāmpulkā iekļauju vien tad, kad tās sāk darboties, – martā. Trušu bērni arī dzimst martā.

Gadsimtu mija truškopībā bija uzplaukuma laiks. Trusis ir ļoti darbietilpīgs. Mums, veterāniem, kas darbojas truškopībā, šī nodarbe ir arī hobijs. Jaunie cilvēki lielā darba ieguldījuma dēļ šajā nozarē nemaz nevēlas iesaistīties. Ar vistām ir daudz vieglāk un vienkāršāk, tāpēc lielo, grezno māju saimnieki labāk izvēlas tās.