"Agrāk bija viena zirga saimniecības. Es darbojos ar vienu kombainu, tātad man ir viena kombaina saimniecība," intervijā "Agro Topam" teic Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības "Stauri" saimnieks Didzis Grīnbergs.

Viņš Gaujas nacionālā parka teritorijā apsaimnieko vairāk nekā 400 hektāru zemes, kur audzē piecus dažādus kultūraugus. Saimnieciskās darbības ierobežojumu saimniecībai nav, tomēr līdztekus dabas apstākļiem vislielākais izaicinājums ir Gaujas nacionālajā parkā mītošie savvaļas dzīvnieki un pavasaros – zosis. ZS "Stauri" ir kooperatīva "VAKS" biedrs kopš tā dibināšanas 1999. gadā, bet Didzis Grīnbergs patlaban ir šā kooperatīva padomes priekšsēdētājs.

Kādus kultūraugus esat izvēlējies audzēt?

Šajā sezonā visvairāk ir iesēti ziemas kvieši, tomēr ik gadu rudzus un kviešus ierasts audzēt aptuveni vienādā platībā. Ziemas kvieši patlaban aug aptuveni 150 hektāru platībā, rudzi – mazāk nekā 100 ha, parasti tos audzēju aptuveni 100 hektāros. Galvenokārt audzēju ziemas kviešu šķirni 'Findus' un rudzu hibrīdšķirni. Gandrīz jākļūst māņticīgam – ja sēju ziemas rapšus vairāk nekā 50 hektāros, tad tie nepārziemo. Tā ir bijis vienmēr. Pērn iesēju 70 hektāru platībā un puse bija jāpārsēj.

Rapsis manā saimniecībā ir trešais lielākais kultūraugs. Tā kopējā platība ir tuvu zirņu un pupu platībām. Rapšus, kad izaug, kuļam četras tonnas no hektāra. Esmu iecerējis pavisam maz sēt arī vasaras rapšus. Agrāk, darot pusi no tā, ko patlaban, kūlām trīs tonnas. Pērn visu izdarījām, izskatījās superlabs rapsis, bet beigās kūlām knapi divas tonnas.

Patlaban (22. aprīlī – red.) vēl zirņus un pupas neesmu iesējis. Dabas apstākļi ļāva, tomēr ar agro sēšanu savā zemē labu rezultātu neesmu redzējis. Man ir svarīgi, lai kulšana notiktu pakāpeniski. Ja sēj nedēļu vēlāk, putni nenoēd sējumus un augi tāpat izaug. Šim kultūraugam svarīgi ir dabas apstākļi.