Atsevišķās vietās, kur vispār nav bijis lietus, vērtējam, ka 80–90% jauno stādiņu varētu būt izkaltuši.

Šā pavasara nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, kad ilgstošs sausums gāja rokrokā ar aukstumu un salnām, ietekmēja ne tikai lauksaimniekus un augļkopjus, bet arī mežsaimniekus. Cietuši gan jaunie stādījumi, gan mazie kociņi stādaudzētavās. 

Par to, kā minētie laikapstākļi ietekmējuši mežus un mežkopības darbus, stāsta lielākā mežu platību pārvaldītāja – AS "Latvijas valsts meži" (LVM) – Meža atjaunošanas un kopšanas vadītājs Jānis Kažemaks.

Kādi ir svarīgākie darbi mežā pavasarī?

Protams, meža stādīšana, vēl arī papildināšana – tā ir apstādīto platību papildināšana ar meža stādiem, kur atjaunošanās nav notikusi atbilstošā apjomā un kvalitātē. Meža atjaunošanai seko agrotehniskās kopšanas darbi. 

Dažreiz agrotehniskā kopšana ir vajadzīga vēl pirms stādīšanas, ja kādu iemeslu dēļ platība nav bijusi apstādīta laikus – uzreiz pēc augsnes gatavošanas. Citreiz zāles pļaušana rindstarpās nepieciešama pirms papildināšanas, ja iepriekšējā rudenī tas nav bijis izdarīts. Parasti gan tie nav lieli darba apjomi. Šogad agrotehniskie darbi sausuma dēļ uzsākti vēlāk, jo sausā laikā arī zāle neaug.