Rapši pavasarī ir visstraujāk augošais kultūraugs – atliks iestāties augšanai labvēlīgai temperatūrai un iedarboties mēslojumam, un agrākās šķirnes pārziemojušajos sējumos aprīļa beigās būs gatavas sākt ziedēt. 

Kopumā ziemošanas periodu rapši ir pārdzīvojuši sliktāk nekā graudaugi. Daudzos laukos vērojama pārlieka mitruma sadarbība ar salu – atklājas iznīkuši vai stipri novājinātu augu laukumi. Laukos, kuros rudenī izveidojās liela lapu masa, lapas spēcīgi apsalušas, tās nopūst, sakalst. Saknēs dzīvība atjaunojas jau marta pirmajā pusē, bet ne visur būs īsti kam atjaunoties virszemē. 

Savu artavu tur piemetuši arī briežu bari. Dzīvnieku gadu no gada iemītās takās labāk rapšus nesēt. Martā uz rapšu laukiem bija vērojami gulbju, dzērvju un savvaļas zosu bari, bet aprīlī, kad rapši veido stublāju, putni, ceļoties spārnos un nolaižoties, nolauž augu centrālo dzinumu, tādējādi kļūstot par īstiem kaitēkļiem.