Nodrošināt dzīvnieku labturību ar nemainīgi augstu kvalitāti un pasargāt tos no dažādām stresa situācijām ir liels izaicinājums un ne vienmēr pilnībā iespējams. Taču situācija vienmēr kļūst saspringta, kad parādās dzīvnieku saslimšana un nobeigšanās. Slims dzīvnieks parasti saistās ar konkrēto brīdi, kad jāpieņem lēmums par dzīvnieka ārstēšanu vai likvidēšanu. Šādos apstākļos nav viegli skatīties uz situāciju kopumā un izvērtēt, kāpēc dzīvnieks saslima vai nobeidzās un kur meklējams cēlonis. 

Kādā no ganāmpulka veselības vizītēm mums ar saimnieku izdevās vienoties, ka nefokusēsimies tikai uz slimo dzīvnieku, bet veiksim analīzi, kas varētu būt par iemeslu tam, ka dzīvnieki slimo biežāk un bieži vien tos nav iespējams izārstēt. Īpaši tas ir izteikts trešās un vecākas laktācijas govīm. Tāpat šie nosacīti vecākie dzīvnieki nereti vairs neražo pietiekami daudz piena, kaut gan no 3. līdz 6. laktācijai būtu jābūt vislielākajai ražībai. 

Kādreiz saimnieks interesējies arī kautuvē, kāda vaina bijusi govij. Ļoti bieža saņemtā atbilde ir – aknu bojājumi – ar piebildi, ka kaut kas nav kārtībā ar ēdināšanu.