Rudzu lāčauza ir jau izsenis pazīstama nezāle ziemāju graudaugu sējumos un daudzviet Eiropā kļūst par retu nezāli. Arī mīkstā lāčauza ir bieži sastopama lauku malās. Toties burtiski acu priekšā apmēram 5–6 gadu laikā Latvijas tīrumos izplatījušās citas radniecīgas sugas, kas var sagādāt pamatīgas raizes lauksaimniekiem. 

Lāčauzas un tām radniecīgā jumtauza spēcīgi konkurē ar kultūraugu, samazinot ražu, kā arī traucē ražas novākšanu, palielina graudu mitrumu un veicina veldri.

Ir vairākas radniecīgas sugas, kuru ģints nosaukumi var atšķirties. Turklāt ir vairāki sinonīmi vienai un tai pašai sugai, kas var radīt zināmu apjukumu, īpaši lasot ārzemju informācijas avotus. Dīgsta stadijā lāčauzas no citām viendīgļlapju nezālēm var atšķirt pēc blīvi apmatotā stublāja un blīvi vai daļēji apmatotām lapām, taču noteikšana sugas līmenī bieži vien kļūst iespējama tikai skaru parādīšanās vai ziedēšanas laikā. Tomēr atpazīt sugu ir svarīgi, jo no tā būs atkarīga tālākā rīcība.