Latvijā burkānu platības pēdējos gados svārstās 350–400 ha līmenī, vienlaikus to ražība atkarībā no hibrīda un laikapstākļiem sasniedz 40–75 t/ha. Zemkopības ministrijas pasūtītā pētījuma "Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai" gaitā atklājās dažas nianses, kas var būt noderīgas burkānu audzētājiem. 

Minēto pētījumu veic Dārzkopības institūta pētnieki Līgas Lepses vadībā jau no 2021. gada rudens, regulāri ievācot un analizējot augsnes un augu paraugus no dārzeņu laukiem integrētajās un bioloģiskajās saimniecībās.

Burkānu audzētāji Latvijā ir specializējušies jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, viņiem ir uzkrāta liela pieredze un zināšanas. Burkānu audzēšana un novākšana notiek mehanizēti, arī glabātavas ir pietiekami augstā tehniskā līmenī. Mēslošana pārsvarā tiek veikta, vadoties pēc pieredzes, augsnes agroķīmiskās izpētes dati tiek izmantoti lielākoties zināšanai, retāk – mēslošanas plānu aprēķiniem.

Parasti burkāni tiek audzēti vidēji smagā augsnē (smilšmālā un mālsmiltī), kas nodrošina straujāku iesilšanu pavasarī un atvieglo mehanizētu novākšanu rudenī. Augsnes skābuma reakcija ir tuvu neitrālajai, tā svārstās pH 5,4–7,5 robežās, tikai vienā bioloģiskajā saimniecībā pH burkānu laukā bija 4,5 (ļoti skāba augsne).

Organisko vielu daudzums burkānu laukos variē no 2,7% līdz 9% un pat 41–49% vienā no bioloģiskajām saimniecībām, kur ir kūdraina augsne. Visumā burkāni labāk padodas augsnē ar mazu organisko vielu daudzumu, optimālais būtu 2,5–3%. Audzēšanai augsnē ar lielu organisko vielu daudzumu ir piemērotas tikai noteiktas burkānu šķirnes.