Pārvietojoties AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos, var pamanīt izkoptas kvartālstigas, citus kvalitatīvi ierīkotus meža infrastruktūras elementus, kas liecina par labu apsaimniekošanas praksi. Galu galā meža infrastruktūras objektu galvenais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvus apstākļus mežaudžu augšanai un to apsaimniekošanai. Bet kāda situācija ir vairākumā privāto mežu? Vai privāto mežu īpašnieki arī cenšas ievērot augstus standartus? 

Nevienam nav noslēpums: ja ir kvalitatīvs meža ceļu tīkls, iespējams labi apsaimniekot mežu dažādos gadalaikos un laika apstākļos. Kvartālstigas sadala meža masīvu kvartālos, un, esot šādam sadalījumam, mežaudzes var sistematizēt un uzskaitīt. Savukārt grāvji nodrošina liekā ūdens aizvadīšanu no pārmitrām mežaudzēm. Caurtekas ļauj netraucēti šķērsot grāvjus, strautus un upes tam paredzētajās vietās.

Ir labi un slikti piemēri

Situāciju skaidro mežsaimnieks Edgars Jankovskis, kurš apsaimnieko aptuveni 100 hektāru meža vairākos Latvijas novados valsts vidienē.

“Daļa īpašnieku, protams, par stigu veidošanu atceras vien īsu brīdi pirms meža ciršanas vai tad, kad plānots saņemt Eiropas Savienības atbalsta maksājumu jaunaudžu kopšanai. Taču ļoti daudzi meža īpašnieki paši rūpējas par meža infrastruktūru, arī robežstigām. Labs piemērs ir uzņēmumi, kas pārstāv zviedru pensiju fondus. Šie uzņēmumi pēc meža nociršanas sagatavo augsni un arī atjauno mežu. Atjauno grāvju tīklus, kas ir ne mazāk svarīgi par stigošanu. Ir kopējie novadgrāvji, kas šķērso vairāku īpašnieku mežus, līdz nonāk kādā no dabiskajām ūdenstilpēm. Šo grāvju uzturēšana labā kārtībā ir būtiska, bet par tiem mēdz nerūpēties,” skaidro Edgars Jankovskis.

 

Kopjot robežgrāvjus, vērts padomāt, lai veidotos skaista ainava.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Ko dod robežstigu uzturēšana

Ja meža īpašums ir instrumentāli uzmērīts un netiek veiktas nekādas mežsaimnieciskās darbības, bez stigām varētu arī iztikt. Zinot precīzas robežu koordinātas, nav jāuztraucas par to, ka robežas kāds varētu pārvietot.

“Mums likumdošanā nav paredzēts, ka, izsniedzot ciršanas apliecinājumu, par to informē arī kaimiņus, it īpaši, ja ciršana paredzēta pie īpašuma robežas. Taču, manuprāt, tā būtu laba prakse, jo bieži vien īpašnieks dzīvo tālu no sava meža un nevar tajā būt pietiekami bieži, lai kontrolētu visas norises. Esmu piedzīvojis situāciju, kad cirsts kaimiņu īpašumā, bet risas iebrauktas mūsu ģimenes īpašumā... Braukšana pa svešu īpašumu bija jāsaskaņo.