AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotie meži sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, augšanas gaitā piesaistot no atmosfēras tajā emitēto CO2. Jo ražīgāks mežs, jo vairāk CO2 tas piesaista. 

Pašreiz LVM apsaimniekoto mežu augošo koku biomasā ik gadu tiek piesaistīts apmēram 16 miljonu tonnu CO2. Kā mežsaimnieki var veicināt oglekļa piesaisti augošam mežam, vienlaikus mazinot klimata pārmaiņas, skaidro LVM vecākais meža eksperts Indulis Brauners.

Meža ekosistēmā nozīmīgākās oglekļa krātuves ir stumbra un zaru biomasa (virszemes biomasa), celma un sakņu biomasa (pazemes biomasa), nobiras, kritalas un organiskās vielas augsnē. Cilvēka saimnieciskā darbība ietekmē visas krātuves, bet šoreiz plašāks stāsts par pasākumiem, kas īstenoti, lai vairotu stumbra biomasu.

Kopšanas cirtes – svarīgs pasākums oglekļa piesaistei

Īstenoto pasākumu kopumu labi raksturo attēls, kur redzams fotosintēzes process. Jo intensīvāks fotosintēzes process, jo vairāk saražots organisko vielu, kas izmantojamas koka dzīvības procesiem un augšanas nodrošināšanai. Lai zaļajā lapā vai skujā šis process noritētu, nepieciešama saules gaisma, ūdens ar tajā izšķīdušām minerālvielām un ogļskābā gāze. Ogļskābā gāze pieejama visur un bez ierobežojuma, savukārt saules gaisma ir tur, kur nav apēnojuma.

Mežsaimniecībā apēnojumu novērš, veicot agrotehnisko kopšanu, sastāva kopšanas un krājas kopšanas cirtes. Kad koku vainagi jau saslēgušies, proti, to vainagi saskārušies, veicama retināšana, nodrošinot paliekošajiem kokiem telpu vainagu attīstībai. Jo lielāks koks, jo nepieciešams lielāks vainags organisko vielu ražošanai. Koka vainagiem saslēdzoties, gaisma un zaļās lapotnes lielums kļūst par limitējošo faktoru organisko vielu ražošanai un koka augšanai, tādēļ, lai veidotos lielāks koksnes krājas pieaugums, koku vainagiem nepieciešams nodrošināt brīvu telpu to attīstībai.