Sešas atšķirīgas saimniecības Zviedrijā ar 180 līdz 1000 Holšteinas slaucamo govju ganāmpulkiem un 13 800–15 200 kilogramu lielu vidējā izslaukuma rādītāju šā gada sākumā apmeklēja virkne labi zināmu Latvijas piena ganāmpulku pārstāvju un nozares ekspertu. Braucienā gūtas jaunas atziņas un ierosme vēl efektīvākam ciltsdarbam un ganāmpulka aprūpei.

Piesaista sadarbības fonda atbalstu

Braucienu, piesaistot Zviedrijas–Latvijas sadarbības fonda atbalstu, rīkoja biedrība Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija (LHA). Tās izpilddirektore un projekta Ciltsdarbs nākotnei (Breeding for the future) vadītāja Ieva Krustiņa teic – interesi iepazīt Zviedrijas kolēģu darbību un pieredzi rosinājis fakts, ka Zviedrijā ciltsdarbam ir ilgākas un stabilākas tradīcijas nekā Latvijā, kur ciltsdarba attīstībai padomju periodā bija limitētas iespējas. 

"Mūsu projekta ideja bija mācīties no valsts ar augstu selekcijas kultūru, mērķis bija iepazīt dažādas selekcijas stratēģijas. Ļoti lielu ieguldījumu mūsu pieredzes braucienā deva projekta sadarbības partneris – Zviedrijas Holšteinas asociācija (Svensk Holstein) un tās vadītāja Gilla Seilone, kura mūs uzņēma un noorganizēja programmu, papildus saimniecību apmeklējumiem nodrošinot arī lekciju par eksterjera nozīmi un tikšanos ar Zviedrijā atzītu govju ēdināšanas speciālisti," stāsta I. Krustiņa.

Braucienā piedalījās LHA biedru saimniecību pārstāvji: zemnieku saimniecības Tiltgaļi saimniece Sandra Boša un jaunie lauksaimnieki Gints Grandbergs no Dukātiem, Jēkabs Vikmanis no Sporām, kā arī LHA ciltsdarba speciāliste Liene Censone. "Šādās mazās grupās ikvienam tās dalībniekam pietiek laika uzdot jautājumus un izrunāt interesējošās tēmas," teic I. Krustiņa.