Grasbergs zina teikt, ka piena nozarē Latvijā kooperēšanās pakāpe ir tuvu 20%, kamēr Īrijā un Somijā virs 80%. Tas nozīmē, ka vēl ir lielas iespējas sadarboties un attīstīties.

Ko sagaidīt piena lopkopības nozarē turpmākajos gados? Jau šobrīd ir skaidrs, ka izaicinājumi būs gan strauji pieaugošās ražošanas izmaksas, gan augsta piena cena, atalgojums un efektivitāte. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā konferencē par Latvijas piensaimniecības nākotni nozares eksperti iezīmēja jaunākās prognozes, aicinot piena fermu īpašniekus īpaši domāt par darāmajiem darbiem sava rūpala stiprināšanā un konkurētspējas palielināšanā. Tāpat jādomā, kā turpmāk sadzīvot ar vides un Zaļā kursa prasībām.

Izdzīvos stiprākie

Komentējot pašreizējo situāciju, Starptautiskā piena pētniecības tīkla (IFCN) Piena pētniecības centra vecākā ekonomiste Doroteja Bolinga sacīja, ka ES vidējā piena iepirkuma cena pēdējā gada laikā vidēji augusi par 23,4% un paredzams, ka arī turpmāk piena cena saglabāsies augsta. "Mēs prognozējam, ka izdzīvos tikai stiprākie. Tā būs liela un grūta cīņa, lai saglabātu savu vietu šajā lauksaimniecības nozarē. Galvenais iemesls – ražošanas cenu paaugstināšanās. Tiem, kas saglabās savu ražošanu, skaidri jāredz, kur viņi investēs. Investīcijas jāveic efektivitātē un ražošanas modernizācijā, piemēram, piena robotos," uzsver Doroteja Bolinga. Faktiski lauksaimniekiem būs jācīnās, lai nodrošinātu pietiekami lielu peļņu, un tas nozīmē pamatīgu darbu, tostarp ieguldījumus efektivitātē. "Tas ir jaunais normālais – pārmaiņas un pielāgošanās pārmaiņām," rezumē pētniece. Lai pieņemtu izšķirošus lēmumus, zemniekiem jāseko gan svaigpiena iepirkuma cenām, gan pieprasījumam un patēriņam, kā arī ģeopolitiskajai situācijai.