Oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4) un dislāpekļa oksīds (N2O) ir galvenās siltumnīcefekta gāzes (SEG), kuru kopējais ieguldījums globālajā sasilšanā ir aptuveni 86% (Dalal and Allen, 2008). Meža ekosistēmās ne tikai augsne un koku lapotne, bet arī koku stumbri veic SEG apmaiņu ar atmosfēru. 

SEG emisijas no meliorētām organiskām augsnēm ir plaši pētītas, bet koku stumbru emisijām līdz šim ir pievērsta salīdzinoši mazāka uzmanība. Ir noskaidrots, ka CO2 var veidoties gan pašos koku stumbros, gan arī tas var tikt transportēts pa koku stumbriem (galvenokārt pa augu vadaudiem – ksilēmu) no rizosfēras (bioloģiski aktīva, līdz 3 mm bieza augsnes kārtiņa, kas apņem augu saknes) un tad emitēts atmosfērā. 

Jaunākajā zinātniskajā literatūrā ir aprakstīta arī CH4 un N2O veidošanās koku stumbros un pat mizā mikroorganismu darbības rezultātā, bet kopumā par CH4 un N2O plūsmām koku stumbros ir zināms salīdzinoši maz (Barba et al., 2019, Ranniku et al., 2024). 

Iepriekš veiktos pētījumos konstatēts, ka lapu koku stumbri ir lielāki CH4 un N2O emitētāji salīdzinājumā ar skuju kokiem (Ranniku et al., 2022, 2024). Nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā līdz šim ziņotas emisijas no augsnes, bet SEG emisijas no koku stumbriem un to uztveršana koku lapotnē netiek uzskaitīta.