Patlaban Latvijas laukos senās tradīcijas satiekas ar jaunu pieeju kultūraugu audzēšanā, tostarp ar bioloģiskajām metodēm. Kartupeļi savā ziņā kļūst par simbolu tam, kā varam audzēt savu pārtiku ilgtspējīgi un dabai draudzīgi. Tādēļ ir būtiski apzināt Latvijā izveidotās kartupeļu šķirnes, kas piemērotas bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī izvērtēt dažādu audzēšanas tehnoloģiju efektivitāti.

Kartupeļu nozīme Latvijas lauksaimniecībā

Kartupeļu nozare Latvijā saglabā nozīmīgu lomu. Bioloģiskā kartupeļu audzēšana ieņem lielu daļu, pateicoties pieprasījumam pēc veselīgākiem un videi draudzīgiem produktiem. Pēc dažādiem zinātniskiem atzinumiem ir pierādīts, ka kartupeļi ir labs enerģijas, minerālvielu, olbaltumvielu, tauku un vitamīnu avots. Turklāt kartupeļi nav tikai nozīmīgs pārtikas avots, arvien biežāk tos izmanto arī kā izejvielu rūpniecības produktiem, piemēram, cietes ražošanai, kur tos izmanto kā sastāvdaļu papīra, līmju, plastmasas izstrādājumu un bioenerģijas ražošanā. Kartupeļu ciete ir pieprasīta izejviela dažādās nozarēs, piemēram, tekstilrūpniecībā, kosmētikā un farmācijā. Tāpēc atšķirībā no lielākās daļas citu kultūraugu kartupeļiem ir īpaši plašas izmantošanas iespējas, kas padara to audzēšanu vēl pievilcīgāku.

Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem (1. att.), pēdējo gadu laikā bioloģiski audzētu kartupeļu platības ir samazinājušās, arī cietes kartupeļu. Tas varētu būt saistīts ar vairākiem faktoriem, tostarp izaicinājumiem, ko rada kartupeļu slimības un kaitēkļi, kā arī mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, kas ietekmē bioloģisko lauksaimnieku darbību. Dažādu veidu kartupeļu, tostarp bioloģisko cietes kartupeļu, audzēšana prasa lielākus resursus un zināšanas, kas dažkārt var apgrūtināt šo platību paplašināšanu vai pat saglabāšanu pašreizējā apjomā​.