Pirmo reizi Latvijā genoma dati ir izmantoti ģenētisko pārmaiņu starp mātēm un meitām analīzei, nevis tikai atsevišķu dzīvnieku vērtējumiem. Rezultāti sniedz ieskatu par mūsu populācijas izaugsmi un nākotnes izaicinājumiem.

Kāpēc jāvērtē genoms

Pēdējos gados Latvijas Holšteinas šķirnes govju ganāmpulki piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas. Aizvien vairāk saimniecību izmanto genoma testēšanu, kas ļauj novērtēt katras govs ģenētisko potenciālu jau teļa vecumā. Atšķirībā no agrāk izmantotajiem rādītājiem, kas balstījās tikai uz dzīvnieka vai tā pēcnācēju ražības rezultātiem, genoma dati sniedz precīzu priekšstatu par iedzimtajām īpašībām – tātad par to, kādas īpašības dzīvnieks visticamāk nodos saviem teļiem.

Šāda pieeja ļauj selekcijas darbu plānot daudz efektīvāk, jo nav jāgaida vairāki gadi, līdz govs uzsāk ražošanu vai kļūst par māti. Genoma vērtējumos tiek aprēķinātas ciltsvērtības. Tas nozīmē, ka iegūtie rezultāti parāda dzīvnieka ģenētisko potenciālu, nevis reālos (fenotipiskos) datus. Piemēram, piena daudzuma, tauku un proteīna procentu, ķermeņa uzbūves vai veselības rādītāji šajā pētījumā atspoguļo to, kādi tie varētu būt pēcnācējiem, nevis faktiskos analīžu rezultātus konkrētai govij.

Genoma testēšana ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, lai uzlabotu ganāmpulku kvalitāti. Tā palīdz noteikt, kuras govis ir vērts paturēt vaislai, kuras izmantot embriju ražošanai un kuras drīzāk piena ražošanai.