Agromežsaimniecība var nodrošināt spēcīgu instrumentu, lai palielinātu mūsu pārtikas ražošanas sistēmu noturību. Papildus klimata pārmaiņu mazināšanai ar oglekļa (C) piesaisti, C aizstāšanai un SEG emisiju samazināšanai agromežsaimniecībai var būt nozīmīga loma, palīdzot lauksaimniekiem pielāgoties un kļūt izturīgākiem pret klimata pārmaiņām, piemēram, veicot mikroklimatiskās izmaiņas, palielinot sistēmu daudzveidību un samazinot plūdu un ugunsgrēku risku.

Agromežsaimniecība – koku un lauksaimniecības sistēmu integrācija

Agromežsaimniecību var vienkārši definēt kā koku un lauksaimniecības integrāciju, kas ietver gan koku stādīšanu lauksaimniecības zemēs, gan mājlopu un kultūraugu ieviešanu meža zemēs. Tomēr veiksmīgas ir tās agromežsaimniecības sistēmas, kas ir apzināti veidotas un pārvaldītas tā, lai maksimāli palielinātu pozitīvo mijiedarbību starp kokiem un ar kokiem nesaistītiem komponentiem. Šeit uzsvars tiek likts uz pārvaldību, nevis sarežģītības samazināšanu.

Agromežsaimniecības sistēmas var klasificēt pēc to sastāvdaļām – meža aramzemes sistēmas apvieno kokus un kultūraugus, meža ganības sistēmas apvieno kokus un mājlopus, savukārt agromeža ganību sistēmas apvieno kokus, kultūraugus un dzīvniekus. Šajās galvenajās kategorijās ir daudz dažādu agromežsaimniecības veidu – vai zemes izmantošana ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība un vai koki atrodas laukos vai starp laukiem (sk. tabulu).