Viena no nozīmīgākajām sugām lauksaimniecībā ir kartupeļi, kuru izmantošanas iespējas ir plašas un perspektīvas. Kartupeļu iekļaušana ēdienkartē galvenokārt atkarīga no gaumes, medicīniska rakstura stereotipiem un modes. Valdošais uzskats par to, ka kartupeļi kaitē cilvēku veselībai, izraisot lieko svaru, tā īsti neapstiprinās.


Kartupeļu iekļaušana ēdienkartē galvenokārt atkarīga no gaumes, medicīniska rakstura stereotipiem un modes. Valdošais uzskats par to, ka kartupeļi kaitē cilvēku veselībai, izraisot lieko svaru, tā īsti neapstiprinās.  Svarīgi zināt, kā pareizi pagatavot kartupeļus un cik daudz ēst. 

Kaloriju daudzums kartupeļos nav tik liels – 100 g vārīto kartupeļu satur tikai 255–340 kJ. Toties kaloriju daudzums eļļā ceptos kartupeļos jau būs divkāršojies. Tāpēc koncepcija par kartupeļu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību tiek uzskatīta par nepamatotu. Gluži pretēji – kartupeļu izmantošana, piemēram, tautas medicīnā pret kuņģa čūlu un gastrītu, ir sen zināma.


Arī bumbuļu ķīmiskais sastāvs liecina par tā vērtību. Kartupeļu ķīmisko sastāvu veido ūdens daļa jeb mitrums (62,68–87%) un sausna (13–37,32%). 


Sausnas sastāva raksturojums