Latvijas lopkopībā pavasaris ir laiks, kad saimnieka prasmēm un lēmumu pieņemšanas ātrumam ir vislielākā cena. Apmeklējot saimniecības, esmu novērojis, ka tieši ganību sezonas sākums ir tas brīdis, kurā tiek ielikti pamati vai nu veiksmīgai un lētai produkcijas ieguvei, vai arī – neplānotiem izdevumiem veterinārijas un papildbarības sadaļās.

Mūsdienu piena un gaļas liellopu audzēšanas tirgus apstākļos, kur resursu cenas ir svārstīgas, pašizmaksas kontrole ir efektīvs veids, kā saglabāt saimniecības ilgtspēju. Ganību zāle joprojām ir un paliek vislētākais enerģijas un proteīna avots. Ja salīdzinām viena kilograma sausnas pašizmaksu pļautajai un konservētajai zālei (skābbarībai) ar tiešo ganīšanu, starpība var būt pat divkārtēja un lielāka. 

Tomēr šis ietaupījums ir reāls tikai tad, ja mēs protam apsaimniekot zelmeni tā, lai tas būtu augstvērtīga barības bāze.