Sagatavojot ražu uzglabāšanai, ieteicams paanalizēt pēcbriešanas procesus, kas novērojami graudu masā pirmajā uzglabāšanas posmā. Graudus uzglabājot, visu pēcbriedes procesu aktivitāti, tostarp graudu ķīmisko sastāvu un tehnoloģiskās īpašības, lielā mērā ietekmē apkārtējie apstākļi.Bet, optimizējot glabāšanas apstākļus, graudos vielmaiņa notiks lēnāk un graudi ilgāk saglabāsies dzīvi.

Graudu pēcbriedes periods

Graudos pēc novākšanas turpinās vielmaiņas procesi. Vienkāršās organiskās vielas (aminoskābes, monosaharīdi) pārvēršas saliktās vielās, samazinās fermentu aktivitāte, iestājas miera periods, kad graudi ļoti lēni elpo un gatavojas dīgšanai. Miera periodā pilnīgi izveidojas dīglītis, graudi iegūst labu dīgtspēju un dīgšanas sparu. Laiku, kurā graudiem izveidojas pilnīga dīgtspēja un tie iegūst tehnoloģisko vērtību, sauc par pēcbriedes periodu.

Pēcbriedes periodā: graudi pastiprināti elpo, jo gaisa temperatūra vēl samērā augsta; notiek polimerizācija, kad, vienkāršākām organiskajām vielām pārveidojoties cietē, olbaltumvielās vai taukvielās, graudu mitrums var palielināties pat par 1%; sākas sinerēze (koloīdu novecošanās), tādēļ izdalās ūdens un graudi svīst, sevišķi graudu slāņa virspusē.