Nākamgad vēlos turēt jērus, lai tie noēd pļavā zāli. Vai tas ir sarežģīti? Kas vispirms jānodrošina, lai varētu vest mājās aitas? Kas jāņem vērā ziemas laikā? Jautā Jānis Talsos.

Svarīgs drošs aploks

“Aitas tiešām var palīdzēt cīņā ar zāli un krūmājiem. Taču jārēķinās, ka laimīgas aitas ir tikai bariņā. Jo lielāks bars, jo aitas jūtas labāk un drošāk,” skaidro aitu ganāmpulka saimniece Gunta Niedra no Smārdes pagasta Mazburkām. Viņa saimnieko ar bioloģiskām metodēm, tāpēc šāda pieredze noderēs arī tiem, kas vēlas nelielu aitu ganāmpulku.

Jābūt vismaz divām aitām. Ja ir doma aitas turēt ilgstoši, kā zāles noganītājas un ainavas dekoru, labāk ņemt aitu meitenes. Tās mierīgi var iztikt bez auna pakalpojumiem, ja nav paredzēts vairot aitu pulciņu. Bet, ja rudenī plānots aitas nokaut, izdevīgāk pavasarī ņemt jēru puikas. Ilgstošai turēšanai gan tie neder, jo pieaugot mēdz parādīt savu raksturu.

Obligāts priekšnoteikums aitu ierobežošanai ir aploks. Visdrošāk un praktiskāk, ja tas aprīkots ar elektrisko ganu. To var aplikt ap noganīšanai paredzēto pļavu. Šāda barjera pasargās no tā, ka aitas izmuks, un arī svešs suns neiekļūs aplokā.

Mazburkās aitu aploks atrodas no mājas labi pārskatāmā vietā, nokalnītē. Nojume aitām ierīkota blakus pagalmam, lai mājdzīvnieki būtu labi pieskatāmi.

Svarīgi arī, lai aplokā būtu kāds krūms vai koks, kur patverties no saules. Aitas, tāpat kā visi mājdzīvnieki, ir jāuzmana. Nedrīkst ganāmpulku ilgstoši atstāt bez uzraudzības.