Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un Zemkopības ministrija (ZM) pēdējā pusotra gada laikā labi pastrādājušas: pirmoreiz izvērtēti daudzi nozares saimnieciskie rādītāji un izveidots vidēja termiņa plānošanas dokuments – rīcības plāna projekts līdz 2036. gadam. Par lauksaimniecības pašreizējās veselības rādītājiem un nākamajos desmit gados sasniedzamajiem mērķiem "Agro Topam" stāsta ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.

Jāpiebilst, ka plāna projekts vienlaikus noteic nozares attīstības ilgtermiņa perspektīvu ar skatu uz 2050. gadu, kurā cita starpā paredzēts, ka kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ienākumu atbalsts vairāk tiks vērsts uz aktīviem lauksaimniekiem, kā arī jaunie atbalsta piešķiršanas nosacījumi tiks veidoti, lai nodrošinātu mērķētāku atbalsta atdevi. Jau šomēnes rīcības plānu Latvijas lauksaimniecības izaugsmei 2026.–2036. gadam iecerēts saskaņot ar ministrijām un apstiprināt valdībā.

Kāpēc lauksaimniecības nozarei nepieciešams rīcības plāns – kāds ir tā mērķis?

Šāds plāns nākamajiem desmit gadiem ir sagatavots pirmoreiz. Tā mērķis ir lauksaimniecības nozares izaugsme un konkurētspēja. Mūsu nospraustie izaugsmes virzieni saskan ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem virzieniem. Rīcības plāns nepieciešams arī tāpēc, ka 2028. gadā sāksies jaunais ES finanšu plānošanas periods. Zemkopības ministrs jau 2024. gada vidū, pieaicinot nozarē iesaistītos, sāka diskusiju par to, kur lauksaimniecības un pārtikas nozare atrodas patlaban un kurp mēs vēlamies doties.