Pagājušajā gadā Medību likumu un noteikumus mainīja, atceļot mežacūkām nomedīšanas apjomu, veicot korekcijas minimālajās medību platībās, pagarinot staltbriežu medību sezonu, tomēr Zemkopības ministrija izveidojusi Medību darba grupu, kuras uzdevums ir pārskatīt esošo medīšanas kartību un meklēt risinājumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto postījumu samazināšanai.

Pēc pirmo turpmākas rīcības priekšlikumu iesniegšanas Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs Haralds Barviks ir pārliecināts, ka spēkā esošā normatīvā bāze pilnā mērā dod iespējas intensificēt medības un ierobežot postījumus kā mežsaimniecībā, tā arī lauksaimniecības sējumos. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pārstāvis Jurģis Jansons norāda: “Staltbriežu medību limitēšana, kaut gan tajā ir noticis Latvijā neiedomājams progress, joprojām satur senilas un apgrūtinošas PSRS laiku ievirzes. Īpaši situācijā, kad zemes jeb galvenā Latvijas dabas resursa īpašnieki ceļ trauksmi par šīs sugas dzīvnieku lielā skaita dēļ nodarītajiem postījumiem, kā arī to novēršanai tērē lielu naudu un izdara visai pamatotu spiedienu uz medniekiem.” Akciju sabiedrība Latvijas valsts meži ierosinājusi likumā paredzēt, ka izsniegtais maksimālais nomedīšanas apjoms vietās, kur noteikts, ka dzīvnieku populācija būtu samazināma, ir obligāti jāizmanto, kā arī vēlas, lai normatīvie akti paredz zemes īpašniekam tiesības piedalīties postījumu samazināšanā. Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis uzsver, ka nav izstrādāti skaidri saprotami un dabā pārbaudāmi kritēriji, kādos gadījumos tiek pieņemts lēmums par dzīvnieku skaita samazināšanu, tādēļ nebūtu pieļaujams, ka vietās ar pastiprinātiem postījumiem atceltu Medību likumā noteikto minimālo platību ierobežojumu. Tāpat tiek norādīts, ka vietās, kur ir šaubas par medību rezultātu ticamību, jāuzliek par pienākumu medību tiesību lietotājiem jau šobrīd iesniegt informāciju par nomedītajiem pārnadžiem arī ar lietotnes Mednis starpniecību.