"Agro Topa" veidotajā 50 visražīgāko piena govju ganāmpulku topā 30 saimniecības, toskait pirmās divpadsmit, pārstāv biedrību "Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija" (LHA). Vēl sešas topa saimniecības ir LHA sadarbības partneres, tās īsteno Holšteinas šķirnes govju audzēšanas programmu. 

Pirms 27 gadiem pēc lauksaimnieku iniciatīvas dibinātās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas īstenotais Holšteinas šķirnes selekcijas un izkopšanas darbs cita starpā dod rezultātu arī lielāku naudas ienākumu nodrošināšanā saimniecībās. Tomēr izslaukumu celšanā un piena lopkopības nozares attīstīšanā ir arī daudz izaicinājumu. 

LHA valdes priekšsēdētājs Agris Ludriksons, asociācijas izpilddirektore Ieva Krustiņa un ciltsdarba speciāliste Liene Censone intervijā "Agro Topam" stāsta par ciltsdarba svarīgumu, vērtē piena ražošanas nozares aktualitātes un izaicinājumus, kā arī komentē ciltsdarba izaugsmes virzienus.

Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociāciju saimnieki pēc pašu ierosmes izveidoja pirms 27 gadiem. Kas tolaik rosināja šīs nevalstiskās organizācijas dibināšanu, un kādus mērķus tā izvirzīja?

I. Krustiņa: Deviņdesmito gadu otrajā pusē Latvijā bija aizliegts ievest Amerikas Savienotajās Valstīs iegūtu ģenētiku, bioproduktu un arī dzīvniekus. Holšteinas asociācijas dibinātāji bija saimniecības, kas gribēja savu ganāmpulku attīstīt ar Amerikas bioproduktu. Iemesls asociācijas dibināšanai bija vēlēšanās darboties ar labāku ģenētiku nekā tirgū pieejamā, jo Zemkopības ministrijas uzstādījums tolaik bija – kāpēc mums vispār vajag Holšteinas šķirnes dzīvniekus? Latvijas brūnās govis taču ir daudz labākas!

A. Ludriksons: Tolaik piena ražotājiem bija ļoti grūti laiki. Andrejs Kārklis, Aldis Kļaviņš, arī Egils Juitinovičs rosināja savas biedrības izveidi. Nācām kopā un darbojāmies. Tolaik Latvijā bija ļoti maz Holšteinas šķirnes govju. Arī es palēnām izveidoju tīršķirnes Holšteinas ganāmpulku. Patlaban Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijai ir būtisks pienesums piena nozares izaugsmē un arī šķirnes izkopšanā. Īpaši svarīga ir mūsu izpilddirektores Ievas Krustiņas izlolotā "Jauno piensaimnieku skola". Tolaik izvirzītie mērķi ir sasniegti. Mums ir ļoti produktīvi un ļoti labi ganāmpulki. Diviem mūsu biedriem ir Latvijā visaugstākais vidējais izslaukums – vairāk nekā 15 000 kilogramu piena no govs. Tas ir sasniegums!