Latvijas lielāko sēto zālāju saimnieku topā galvenokārt ir lielākie gaļas liellopu ganāmpulku, briežu un piena ražotāju ganāmpulku saimnieki. Gaļas liellopu audzētāji, kas darbojas ar vērtības pievienošanu, tas ir, dzīvniekus nobaro, aizvien ir visefektīvāko lopbarības devu meklējumos. 

Aizvien vairāk saimnieku pievērš uzmanību gaļas marmorējumam – intramuskulārajiem taukiem, kas uzlabo gaļas garšu, sulīgumu un maigumu, teic Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētniece Inga Muižniece.

Savukārt Priekules pagasta ZS "Nodegi" saimnieks Gatis Ozols pēc daudzu gadu eksperimentiem ir pārliecinājies – jābaro ir augsnes dzīvība, dažādi mikroorganismi, ne tikai augi. Viņš teic: "Primārā ir tieši augsne, un dzīva augsne ir auglīga augsne. Dzīvā augsne ir balsts spēcīgiem, veselīgiem augiem, kā arī vissvarīgākais nosacījums augstai ražai. Tādiem faktoriem kā tradicionālā pareizā augsnes apstrāde, atkarība no laikapstākļiem un pat cīņai ar nezālēm vairs nav liela ietekmējoša loma."

G. Ozols sējis lucernu laukos ar aktīvu dzīvību augsnē un arī laukos, kur tā nebija sevi atklājusi. "Radās iecere pievienot pie mēslojuma baktērijas un iestrādāt tās augsnē. Barojam augsni, augus un, iespējams, iekustinām mikrobioloģiskos procesus. Vispārsteidzošākos rezultātus parādījis lauks, kur tradicionāli agronomiski bija darīts visnepareizāk – pavasara arums, vienkārša apstrāde, vispār bez domām par kaut kādu cīņu pret nezālēm, ļoti vēla sēja pilnīgi sakaltušā, kankāļainā zemē. Bija karsts, lauks kādu nedēļu stāvēja līdzīgs tuksnesim. Tuvojās  Līgo svētki, kad lauks sāka kļūt zaļš. Sadīga... balanda, visos 40 ha. Augustā jau vietām bija divus metrus augsti balandu džungļi. Augusta vidū pļāvām un skābējām biogāzes ražošanai. Zeme vēl nedēļu pēc pļaujas bija melna, tomēr mērķis bija ieaudzēt lucernu.