Gada sākumā solījām stāstīt par spēcīgām sievietēm laukos, kuru viedoklī ieklausās. Par dedzīgu vēlmi redzēt dzīvotspējīgu un attīstītu vidi katrā mūsu valsts reģionā, kā arī to, vai tas maz iespējams, pirmā saruna ar trauslu, bet jaudīgu sievieti – Latvijas Lauku foruma (LLF) vadītāju Anitu Seļicku.

Pēc izglītības esat ģeogrāfe – kā nonācāt līdz lauku attīstības lietām?

Var sacīt, ka ir dabas un ir arī cilvēka ģeogrāfija. Manuprāt, lauku attīstība patiesībā veido daļu no cilvēka ģeogrāfijas. Vēl studiju laikā, pretēji pasniedzēju mēģinājumiem virzīt mani uz konkrētām, viņuprāt, man vajadzīgām universitātēm, spītīgi izvēlējos divas citas, kurās bija speciāli kursi lauku ģeogrāfijā, – pusgadu Slovēnijā mācījos, pētot, ko tas viņiem nozīmē. Vēl tagad ik pa laikam satieku savu studiju laiku pasniedzēju, kura izvērtē LEADER programmu un iesaistās dažādos politikas plānošanas procesos. Esmu strādājusi par ģeogrāfijas skolotāju – tā pieredze man arī bijusi. Lauku ģeogrāfija ir ļoti praktiska, pavisam pie zemes esoša joma, tāpēc man ir sajūta, ka es katru dienu strādāju savā profesijā.

Latvijas Lauku forumā darbojaties jau teju 15 gadus – kāpēc tā lauku ģeogrāfija bijusi tik vilinoša?

Pateicoties studiju biedrenei, Lauku forumā, kas tobrīd meklēja papildspēkus pētījumu veikšanai, nokļuvu 2012. gadā. Manai paziņai šķita, ka šī organizācija dara to, kas mani tiešām interesē, jo – tādu organizāciju nav daudz. Iesākumā tiešām vairāk runājām par pētījumiem, kas un kā jāīsteno, kāda izpēte jāveic un tamlīdzīgi. Tā es sāku. Saprotot, ka mani šī joma tiešām interesē, sastrādāšanās ar kolēģiem izveidojās organiski. Tādējādi no tā, ka būtu iesaistīta tikai konkrētā analīzes veikšanā, es ieplūdu visās foruma aktivitātēs. Tā ir mana kaislība un entuziasms, kas nezuda, arī sākot vadīt šo organizāciju 2014. gadā.

Protams, izvēlēta