Vienā laukā augu maiņā bioloģiskajā saimniekošanā atsevišķas graudaugu sugas audzē pēc kārtas ne ilgāk kā trīs gadus, bet vienas sugas graudaugus – ne ilgāk kā divus gadus pēc kārtas. Sējumu izvietojumu plānojums un to koriģēšana jāveic, sākot darbus līdz ar ziemāju graudaugu sēju, jo rudenī uzsāktie un paveiktie darbi ir pamats tālākai augsnes ielabošanai.

Augu seka pakļauta tirgum

Praksē bioloģiskajā saimniekošanā augu sekas organizācija ir pakļauta ekonomiskajiem likumiem, jo var audzēt tikai tos kultūraugus, kuru produkcijai ir garantēts tirgus noiets. Līdz ar to bioloģiskās saimniekošanas prakse tāpat kā jebkura cita saimniekošanas sistēma tiek pakārtota tirgum un augkopībā audzēto kultūraugu sortiments ir atbilstošs tai. 

Tāpēc audzēto kultūraugu sortiments ir neliels, bieži šauri specializēts, tie tiek sēti atkārtoti, netiek ievēroti vajadzīgie starplaiki, kad attiecīgā suga no agronomiskā viedokļa un labas saimniekošanas prakses drīkst atgriezties attiecīgajā laukā.

Bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā iegūst būtiski zemākas graudu ražas, kas saistīts ar mazāku augiem viegli uzņemamu barības vielu pieejamību un atteikšanos no augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas nezāļu, slimību un kaitēkļu ierobežošanā. Plašu kultūraugu audzēšanas sortimentu daudzos laukos ierobežo nepietiekamā augsnes agroķīmiskā kvalitāte. Viens no agroķīmiskajiem rādītājiem, kas raksturo augu augšanas vides apstākļus un ietekmē ražu, ir augsnes reakcija.

 Savulaik agronoms Kazimirs Špoģis, apkopojot iegūtās graudaugu sugu ražas augsnēs ar dažādu augsnes reakciju, konstatējis, ka augsnēs, kur augsnes skābums ir mazāks par pH 5, t. i., zem optimālajām prasībām, ziemas rudzu raža bijusi 3,09 t/ha, ziemas kviešu – 1,81 t/ha, vasaras kviešu – 2,16 t/ha, divkanšu miežu – 3,06 t/ha un auzu – 2,92 t/ha.

Dažādu graudaugu sugu relatīvā graudu ražas mainība atšķirīgās augsnes reakcijas grupās parādīta 1. tabulā.