Ik gadu vērojams bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) platību samazinājums. Ja atbalsta politika, pieprasījuma un apsaimniekošanas paradumi (intensīva lauksaimniecība, zemes lietojuma kategoriju maiņa un neapsaimniekošana) nemainīsies, tendence turpināsies. 

Vislielāko BVZ platību pārvaldītājs Latvijā ir Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas uzsver, ka pēdējo 50 gadu laikā krasi ir mainījušās cilvēku saimniekošanas tradīcijas. 

Agrāk, kad katrā mājsaimniecībā bija govis, aitas, zirgi, zālājus uzturēja, noganīja, bet zālāju sēklām palīdzēja izplatīties regulārās siena talkas un zārdi, ko mūsdienās aizstāj presētā siena rituļi. Līdz ar cilvēku dzīvesstila maiņu zālāju tradicionālā apsaimniekošana ir būtiski samazinājusies. 

"Ilgtspējīga BVZ saglabāšana iespējama tikai tad, ja to apsaimniekošana ir ekonomiski pamatota: tiek gūta peļņa un saražotajai zāles biomasai ir pielietojums. Mērķis ir sasniedzams, pilnveidojot Lauku attīstības programmā ietvertos atbalsta maksājumus, kā arī veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai ierobežotu BVZ pārveidošanu citos zemes lietojuma veidos," teic DAP eksperti.