Latvijas kokrūpniecības federācija (LKF) šogad atzīmē savas pastāvēšanas 25 gadus, taču ir jaunāka nekā daudzas citas meža nozares organizācijas. "Deviņdesmito gadu beigās bija skaidrs, ka meža nozarē iesaistītajiem biznesa intereses atšķiras, taču, ja katrs atsevišķi cīnīsies par savām interesēm, tad politiķi labākajā gadījumā atbalstīs tās, kas šķiet izdevīgākas pašiem. Tādējādi tika lemts dibināt federāciju, kurā apvienojās tobrīd pat diezgan asus biznesa konfliktus pārstāvošas uzņēmējgrupas. Bija vajadzīga platforma savstarpējām diskusijām un iespējām vienoties. Patlaban LKF ir astoņas asociācijas, kas pārstāv meža nozari no mežsaimniecības darbiem līdz mēbeļu un koka māju ražošanai. LKF biedru apgrozījums veido vairāk nekā 60% no visas meža nozares, neskaitot meža īpašniekus, kopējā apgrozījuma," teic LKF viceprezidents Kristaps Klauss. Kādi ir pašreizējie nozares izaicinājumi un perspektīvas – par to intervijā ar K. Klausu.

Šis gads pārsteidz ar lauksaimniecībai visai nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Vai arī kokrūpniecības nozari tie ietekmē?

Savā ziņā no laikapstākļiem esam pat ļoti atkarīgi. Piemēram, pavasara un rudens šļūdoņos ceļi nav izbraucami, lai izvestu kokmateriālus, turklāt pavasarī siltā un lietainā laikā kokmateriāli var sabojāties. Varbūt nezinātājam var šķist, ka koks nevar sabojāties, taču patiesībā tas var notikt pat dažās dienās. Piemēram, skujkokiem var parādīties zilējums, savukārt bērzam, kas nav laikus izvests un tāpēc pārkalst, sasprēgā gali, tādējādi to padarot par mazāk izmantojamu finierrūpniecībā.

Vēl piemērs – kad no Latvijas valsts mežiem mums atved kokmateriālu kravu, mums tās uzmērījums jāveic trijās dienās, jo šo dienu laikā var mainīties kvalitātes klase un tādējādi arī samaksa. Un skaidrs, ka piegādātājs nevēlas būt atbildīgs par iespējamo kvalitātes pasliktināšanos.