Tas izklausās nedaudz dīvaini, bet, jā, līdz pat pagājušā gada novembra beigām nebija iespējams kaut aptuveni aplēst pērn iegūto dārzeņu ražu. Pie tā vainojami laika apstākļi, jo tie ne tikai ietekmēja visu audzēšanas sezonu, bet ļoti lielā mērā arī ražas novākšanas gaitu. 

Ilgstošo lietavu dēļ Latvijā bija lauki, kurus nebija iespējams apsēt ne tikai 2025. gada pavasarī vai vasaras sākumā, bet pat vasaras beigās un rudenī. Grūti spriest, cik daudz tādu lauku, bet 2026. gada sezonā nezāļu apkarošana uz šiem laukiem būs liels izaicinājums.

Ķirbjaugu platību uzvaras gājiens

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, visplašāk audzētie dārzeņi pērn bijuši... ķirbji un kabači. 2025. gadā ķirbju un kabaču platības pēkšņi palielinājās par 396 hektāriem un sasniedza 1063 hektārus. Šāds straujš platību pieaugums savā ziņā saistīts ar tīkotājiem pēc saistītā atbalsta dārzeņiem, kurš pēdējos gados pārsniedz 500 EUR/ha. Ķirbju platība pēdējos gados ievērojami aug – 2022. un 2023. gadā tā bija ap 400 ha, savukārt 2024. gadā pieauga līdz 667 ha, turpinot pieaugt arī pērn.