Vasarā lauksaimnieki un arī mednieki saskaras ar būtisku problēmu – lauksaimniecības kultūru postījumiem. Ir mednieku kolektīvi, kuri sadarbībā ar zemes īpašnieku organizē pat nakts maiņas, lai sargātu laukus no mežacūku apetītes. "Facebook" sociālajā tīmeklī mednieku grupā veiktajā zibensaptaujā tendences rāda, ka divas trešdaļas mednieku klubu uzskata, ka viņiem ir laba sadarbība ar zemes īpašniekiem. 

Tomēr ir situācijas, kad lauksaimnieks ir neapmierināts, bet mednieks īsti neko nevar izdarīt. Kā situāciju raksturo mednieki Kurzemē? Par to – mednieku biedrības "Bārtava" atbildīgā persona un lauksaimnieks Jānis Kalējs un mednieku sporta kluba "Vaiņode" vadītājs Ilgonis Šeflers.

Jāatvieglo iespējas medīt arī lauksaimniekiem pašiem

Ļoti daudz ir atkarīgs no dzīvnieku populācijas apjoma un, protams, arī vietējā medību kolektīva. "Ir medību klubi, kur platības ir lielas, bet biedru maz. Kas viņiem ir svarīgākais? Ne jau sargāt sējumus, bet – lai aizbrauc uz mežu un ir! Nomedī, cik pašiem vai tirdzniecībai vajag, un vairāk nepūlas, neko nesargā," novērojis mednieku biedrības "Bārtava" pārstāvis Jānis Kalējs. "Tādos kolektīvos fiziski nav iespējams kaut ko nosargāt. Tādā situācijā zemnieks ir ķīlnieks – atdevis savu zemes gabalu un neko vairs nevar darīt."