Jautājums ir gan filozofisks, gan praktisks. Filozofisks, jo katram no mums atšķiras priekšstati par to, kas videi draudzīgs, bet kas nē. Vienam šis jēdziens nozīmēs pilnīgu neiejaukšanos mežā notiekošajos procesos, vēl kādam ar būtiskiem ierobežojumiem saimniekošanai, lai gan Latvijā nav pirmatnēju mežu, kuru nekādā veidā nekad nav skārusi cilvēka darbība. 

Jā, ir vecas un ļoti vērtīgas mežaudzes ar tikai tām raksturīgiem biotopiem. Tomēr, ja ir runa par saimniekošanu savā mežā, jāsaprot, ka īpašums jāapsaimnieko, turklāt tā, lai tas nestu augļus. Taču vienlaikus mežs būtu mājvieta ļoti daudzām augu, kukaiņu, putnu un dzīvniekus sugām – tādām, kuras konkrētā vecuma un tipa mežam raksturīgas. 

Savukārt pēc ražas novākšanas mežs jāatjauno, lai tajā atkal varētu kūsāt dzīvība, lai cikls varētu sākties no jauna. Galu galā tieši jaunā mežā dzīvības ir visvairāk.